delverēt
Lietojuma biežums :
delverēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | delverēju | delverējam | delverēju | delverējām | delverēšu | delverēsim |
| 2. pers. | delverē | delverējat | delverēji | delverējāt | delverēsi | delverēsiet, delverēsit |
| 3. pers. | delverē | delverēja | delverēs | |||
Pavēles izteiksme: delverē (vsk. 2. pers.), delverējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: delverējot (tag.), delverēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: delverētu
Vajadzības izteiksme: jādelverē
1.Delverēties.
2.lieto: pareti Iet, nevienādi soļojot, klūpot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš piegāja klāt, un mazais zēns, kurš saulītē bezrūpīgi bija delverējis, sabijās, kad viņš nāca tuvāk, un tūlīt aizmuka: puisēna izpratnē katrs svešinieks ir ienaidnieks.
- viņam kāda acs būs tikusi un varbūt viņa būs notievējusi bet varbūt ņēmusi svarus un triekusi tos pret sviesta kubulu kurš nu drumslās delverē pa pavēderi un nejau no cirka viņas bija atkarīgas bet no aisberga dzīslām no beramās kravas un no acetonētā grēdu grīdās saplēstā stikla prusaka tik tiešām dramatiska elēģija mēnesnīcā izkārta veļa gaida piesūcamies tulznu.
- Tāpēc mūsu draiskulis delverēja kopā ar kaimiņbērnu baru.