desinieks
Lietojuma biežums :
desinieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; novecojis
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | desinieks | desinieki |
| Ģen. | desinieka | desinieku |
| Dat. | desiniekam | desiniekiem |
| Akuz. | desinieku | desiniekus |
| Lok. | desiniekā | desiniekos |
Desu gatavotājs; desu tirgotājs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rīgā miesnieki darbojās kopš 13. gadsimta, aptuveni 15. gadsimtā no šīs profesijas atdalījās desinieki un lopu kāvēji.
- Viens no labaakajiem somu desiniekiem
- Izskatījās pēc tipiskiem desiniekiem
- Es klausos visu ko , taču esmu šķiras ienaidnieks šlāgeriem , deju mūzikai īpaši latviešu un krievu un lētiem desiniekiem
- pieņemu , ka te ir apvienotas abas , un tas nudien ir vēsturiski korekti , neraugoties uz Senekas atmaskojošajām runām vēlā laika Romā pirtīs tirgojās gan konditori , gan limonādes pārdevēji un desinieki , un , kā atzīmē minētais filosofs , tur bija sastopami arī matu izplūcēji , kas spiedz augstā , spalgā balsī un apklust tikai tad , kad izplūc kādam matus padusē un tad savā vietā liek brēkt citam