determinēt

Lietojuma biežums :

determinēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona; joma: filozofija

Locīšana

	Tagadne	Pagātne	Nākotne
1. pers.	determinēju	determinējam	determinēju	determinējām	determinēšu	determinēsim
2. pers.	determinē	determinējat	determinēji	determinējāt	determinēsi	determinēsiet, determinēsit
3. pers.	determinē	determinēja	determinēs

Cēloniski nosacīt (piemēram, kādu parādību).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

	Tagadne		Pagātne		Nākotne
	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.	Vsk.	Dsk.
1. pers.	determinēju	determinējam	determinēju	determinējām	determinēšu	determinēsim
2. pers.	determinē	determinējat	determinēji	determinējāt	determinēsi	determinēsiet, determinēsit
3. pers.	determinē		determinēja		determinēs