diņķis2
diņķis apvidvārds
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pie naudas es kaut kur tiku, bet viņām derēja arī manējais diņķis — kaut tas nebija dzelžains, labākajā gadījumā — ar vara uzgali.
- Tu jūties nelādzīgi, negribi paklausīt, bet suns draudīgi ierūcas, tu uzreiz padodies un izbijies izvelc šo diņķi, kas pulsē un saraustās no katra pieskāriena.
- Tie, kas neielien priekšā, tilta apakšā nogriežas uz Pils laukumu, apbrauc kvartālu un tad pa Noliktavas ielu brauc ārā uz Valdemārenes ar sejas izteiksmi: " Esmu diņķis ar ausīm, laidiet mani pa priekšu, jo man jāsteidzas vairāk, nekā citiem."
- Un Jāzepiņš – īkšķis, īsis, utubunga, utu kāvējs, utukuka, piektenis, sūkājamais pirksts, lielais diņķis, plūmju koks, strups un stabils, Marsa pirksts, kreptīgs, īkši uz augšu, īkšķi spiest zīmoggredzenā, zīmoglakā, štempelī, īkšķis ir devējs, dāvinātājs un mazais nīdējs
- Un Jāzepiņš – īkšķis, īsis, utubunga, utu kāvējs, utukuka, piektenis, sūkājamais pirksts, lielais diņķis, plūmju koks, strups un stabils, Marsa pirksts, kreptīgs, īkšķi uz augšu, īkšķi spiest zīmoggredzenā, zīmoglakā, štempelī, īkšķis ir devējs, dāvinātājs un mazais nīdējs