diakons
Lietojuma biežums :
diakons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Zemākais kristiešu kulta kalpotājs; katoļu un pareizticīgo mācītāja palīgs.
2.Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri