Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lietuviešu literārās valodas vārds klusus apzīmē īpaši attīstītu fizisku īpašību - labu dzirdi, savukārt dialektisms klusas, tieši pretēji, fizisku n e p i l n ī b u- kurlumu.
- Šis divdabīgums ir tuvs tam skatījumam, kas fiksē pasauli Brežes mākslā un kas bija tik pašsaprotams padomju sistēmā, kurā zemteksti un dubultās nozīmes bija ierasta komunikācijas sastāvdaļa, savukārt dialektisms – galvenā pasaules izziņas un redzējuma metode.
- Abi šie vārdi cilmes ziņā ir radniecīgi un saistīti arī ar liet. dialektismu stulbas ' s t a b s ', latviešu izloksnēs sastopamo stulbs 'stabs', krievu stolb 'stabs', senislandiešu stolpi 'stabs, kolonna' u. c. ( F r a e n k el LEW II 930).
- Tāpat nav produktīvs arī Ņ. Tolstoja ieteiktais nomenklatūras vārdu iedalījums: normētie termini ( tie, kas ir literārās valodas sastāvdaļa), nenormētie termini ( visi dialektismi un apvidvārdi) un metavalodas termini ( aizgūtā leksika) ( Толстой 1970, 46), taču nav noliedzams, ka ģeogrāfiskās nomenklatūras vārdu analīzē tas jāņem vērā.
- 10.5. atšķir daudznozīmīga vārda nozīmes, homonīmus, sinonīmus, antonīmus, historismus, arhaismus, dialektismus;
