dievbijīgs

Lietojuma biežums :

dievbijīgs īpašības vārds

LocīšanaLocīšana

Pamata pakāpe:

Nenoteiktā galotne

Noteiktā galotne

Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-

Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne

dievbijīgi apstākļa vārds

1.Tāds, kas tic dievam, tā varenībai, jūt bijību pret to, cītīgi izpilda reliģiskos priekšrakstus.

Saistītās nozīmesdievīgs, dievticīgs, reliģiozs.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

dievīgs₃ — Dievticīgs.

dievticīgs₁ — Tāds, kas tic dieva esamībai, visvarenībai; reliģiozs, dievbijīgs.

reliģiozs₁ — Tāds, kas tic dieva vai dievu esamībai, visvarenībai, izpilda reliģiskos priekšrakstus.

ticīgs₁ — Tāds, kas tic (2); tāds, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis.

1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

"Es šeit pārstāvu Jordāniju kā dievbijīgs, Dievu mīlošs cilvēks.
Dievbijīgam musulmanim Ramadāna jēga ir ne tikai ēšanas un dzeršanas ierobežojumi.
Skaistās, dievbijīgās un balti starojošās sejas jau saplūda miglā.
Arī šoreiz viņa lūguma piepildīšanā viņam palīdzēja svētā Marija un dievbijīgie tēvi.
Kāda cita dievbijīga sieviete paslēpa līķi un apglabāja to pie kādas katakombas ieejas.