Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Osvalds Šmīdebergs 1868. gadā atklāja muskarīnu, 1867. gadā izolēja un ķīmiski definēja digitoksīnu, kā arī 1873. gadā kopā ar Bernhardu Naunīnu ieviesa terminu „ acidoze”.
- Galvenie sirds glikozīdu preparāti ir digoksīns, digitoksīns, deslanozīds, lanatozīds C, strofantīns K. Taču zināmi arī citi preparāti — ubaīns, metildigoksīns, korglikons, acetildigitoksīns, adonizīds, scillorēns, kordihīds, oleandrīns, konvallarīns, konvallamarīns, konvallotoksīns, cerebrīns, tevetīni ( indīgi sirds glikozīdi).
- Farmakoloģiski un klīniski vislabāk izpētīts digitoksīns un gitoksīns sastop Digitalis purpurea L
- Daudzi glikozīdi fizioloģiskā ziņā stipri iedarbojas uz dzīviem organismiem, tāpēc tos lieto medicīnā ( digitoksīns, strofantīns u.c.).
- Kumulācija iespējama, ja zāļu viela no organisma izdalās lēni un maz inaktivējas, kā tas ir, piemēram, ar dažiem miega līdzekļiem ( fenobarbitāls, barbitāls) un uzpirkstītes glikozīdiem ( digitoksīns).
