diplomēt

Lietojuma biežums :

diplomēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)

Locīšana

Izsniegt diplomu (1), piešķirot noteiktas tiesības.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri