diskvalificēt
Lietojuma biežums :
diskvalificēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Atzīt (kādu) par nespējīgu vai nepiemērotu (piemēram, turpmāk ieņemt kādu amatu, veikt kādu pienākumu).
1.1.Sportā — aizliegt sportistam piedalīties sacensībās (sacensību noteikumu vai sporta ētikas normu pārkāpšanas dēļ).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri