dislocēt
Lietojuma biežums :
dislocēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Novietot, izvietot (bruņotos spēkus).
2.Tāds, kas novirzīts no sākotnējā (arī pareizā, normālā) stāvokļa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri