disociēt

Lietojuma biežums :

disociēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona; jomas: fizika, ķīmija

Locīšana

Sadalīties sastāvdaļās (par molekulām).

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri