divkuprains
Lietojuma biežums :
divkuprains īpašības vārds
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | divkuprains | divkupraini |
| Ģen. | divkupraina | divkuprainu |
| Dat. | divkuprainam | divkuprainiem |
| Akuz. | divkuprainu | divkuprainus |
| Lok. | divkuprainā | divkuprainos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| divkupraina | divkuprainas |
| divkuprainas | divkuprainu |
| divkuprainai | divkuprainām |
| divkuprainu | divkuprainas |
| divkuprainā | divkuprainās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | divkuprainais | divkuprainie |
| Ģen. | divkuprainā | divkupraino |
| Dat. | divkuprainajam | divkuprainajiem |
| Akuz. | divkupraino | divkuprainos |
| Lok. | divkuprainajā | divkuprainajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| divkuprainā | divkuprainās |
| divkuprainās | divkupraino |
| divkuprainajai | divkuprainajām |
| divkupraino | divkuprainās |
| divkuprainajā | divkuprainajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
Tāds, kam ir divi kupri (par kamieli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pats pilskalns redzams kā piepacelts divkuprains paugurs pa labi no ceļa.
- Nubras ieleja piedāvāja neparastu ainavu - Karakoruma kalnu ieskautajā ielejā pacēlās smilšu kāpas, veidojot tādu kā mini tuksneša ainavu, kuru vēl vairāk izdaiļoja graciozi maršējošie divkuprainie kamieļi.
- TEKSTI Ērika Drunģīte LV no lietuviešu valodas atdzejojis Pēters Brūveris Ziedlapas pēc Ezra Paunda Kornēlijam Platelim ziemeļu vējš austrumu vējš pātago asi viens otram pa pacelēm un vakara skalpu noplēsis dedzīgais dienvidenis svelmes nokausēts smacē pašā tuksneša viducī pašā tuksneša viducī rīkle šķembeļu un smilšu putekļu pilna ar ērkšķzāles kumšķi saujā tu nometies ceļos vēro klusi tumstošo velvi naktsrituāla pukstienus naktsrituāla pukstienus atkārto sirds jūtot plūstam pa asiņu kanāliem zvaigžņu balto svinu kas pamazām iespiež smago alfabētu tavas miesas maigajā audeklā tavas miesas audeklu saritināšu ritumos kā dārgāko zīdu ar tuksneša divkuprainajiem kuģiem to aizgādāšu pa mirres nesušo ķēniņu ceļiem līdz pat vissiltākām jū ām līdz pat vissiltākām jū ām būšu tev smaržīga kalpone aizvējš tev būšu kopā notiksim klusā plaukstošu firziķu birzī kas tā kā flamingu spārni saulei uzlecot plīvo saulei uzlecot plīvo ziedlapu nevainīgā krišana ko tu vēl mēģini apturēt sevī aizžņaudzot asaras ar ku ām es aizrijos nespēdama mainīt neko nespējot mierināt tevi nespējot mierināt tevi neko ak neko saku līganām karavānām pacietīgajām kuģu flotilēm ar ku ām es sasniedzu tevi vējam atkārtojot tā paradīze 28
- God says to the grandchild who takes pity on the master and shepherd summer 2002 The morning one stand in silence for me between two fateful stops of peace pull out some flowers of beauty weed out my everyday life separate and fragrant with insense make yourself bolder , and record in capital letters a wing that guards a colourful garland of obedience into which I built every evening forgiveness to my debtors do not let glory to me and console me by only the things that I may find under rubble after five cases of narcosis and after a smash that hit me after father s mouth has opened do not prevent me from hearing you through the only eye of cobra let my bones now rest after dying from medicine of death the pillars of beauty are hollow do support my cowardly head with scriptures that pierced us let the eyes see and wonder at the master who assembles intestines of clocks and who giggles quietly of it all 1999 a hill as big as autumn it is rough , curved and spiky as a ripe seed of nasturtium which embraces my kneeling feet one one side , I have collapsed , I grieve on the other side someone washes my knees and rubs them with golden leaves how can I now stand up and shake off gold dust and to liberate the hair of Buddha Ērika Drunģīte LV no lietuviešu valodas atdzejojis Pēters Brūveris Ziedlapas pēc Ezra Paunda Kornēlijam Platelim ziemeļu vējš austrumu vējš pātago asi viens otram pa pacelēm un vakara skalpu noplēsis dedzīgais dienvidenis svelmes nokausēts smacē pašā tuksneša viducī pašā tuksneša viducī rīkle šķembeļu un smilšu putekļu pilna ar ērkšķzāles kumšķi saujā tu nometies ceļos vēro klusi tumstošo velvi naktsrituāla pukstienus naktsrituāla pukstienus atkārto sirds jūtot plūstam pa asiņu kanāliem zvaigžņu balto svinu kas pamazām iespiež smago alfabētu tavas miesas maigajā audeklā tavas miesas audeklu saritināšu ritumos kā dārgāko zīdu ar tuksneša divkuprainajiem kuģiem to aizgādāšu pa mirres nesušo ķēniņu ceļiem līdz pat vissiltākām jū ām līdz pat vissiltākām jū ām būšu tev smaržīga kalpone aizvējš tev būšu kopā notiksim klusā plaukstošu firziķu birzī kas tā kā flamingu spārni saulei uzlecot plīvo saulei uzlecot plīvo ziedlapu nevainīgā krišana ko tu vēl mēģini apturēt sevī aizžņaudzot asaras ar ku ām es aizrijos nespēdama mainīt neko nespējot mierināt tevi nespējot mierināt tevi neko ak neko saku līganām karavānām pacietīgajām kuģu flotilēm ar ku ām es sasniedzu tevi vējam atkārtojot tā paradīze 28
- Bet mums kā vienkāršajiem apmeklētājiem bija interesanti parādīt bērnam arī divkuprainos.