domājums

Lietojuma biežums :

domājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	domājums	domājumi
Ģen.	domājuma	domājumu
Dat.	domājumam	domājumiem
Akuz.	domājumu	domājumus
Lok.	domājumā	domājumos

Atziņa, kas radusies pārdomu rezultātā.

PiemēriUn pat pretenciozi pasniegt šo savu neglābjami novecojušo versiju, kā veselīgu, derīgu vai oriģinālu domājumu!

Piemēri

Un pat pretenciozi pasniegt šo savu neglābjami novecojušo versiju, kā veselīgu, derīgu vai oriģinālu domājumu!
Lai saprastu, kāpēc tāds domājums ir apšaubāms, izdarīsim domas eksperimentu.
Dusmas nāk no nenoteiktības, no šaubām par savu domājumu.
Jo vispār es cienu viņa domājumus, tāpēc nespēju aptvert, kā tik izglītots cilveks var uzsēsties uz tādas diētas.
Es turpinu klausīties, kā pašsaprotamie teikumi virknējas, paralēli domājot savu domājumu.

Saistītās nozīmesdoma.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

doma₁ — Domāšanas rezultāts (atziņa, spriedums, ideja, pieņēmums).

prātojums₁ — Vispārēja rakstura doma, spriedums.

Hiponīmi

attieksme_1.1 — Noteikts uzskats (par ko), vērtējums, arī atbilstoša nostāja.

ieskats₁ — Uzskats, domas; arī atzinums.

nostāja₁ — Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko); viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.

uzskats₁ — Vispārināta atziņa (par ko) saistībā ar attieksmi (pret to).

vērtējums₁ — Spriedums, atziņa, secinājums, kas izveidojies (par kā atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām); paveikta darbība, rezultāts --> vērtēt (1).

viedoklis₁ — Uzskats, izpratne (par ko), arī attieksme (pret ko).

Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu

Rezultāts ↔ Darīt: domāt₁ — Izziņas darbībā censties noskaidrot objektīvās īstenības parādības, to būtību, veidot spriedumus, secinājumus par tām.

Avoti: T

Korpusa piemēri:šeit