drūvēties
Lietojuma biežums :
drūvēties apvidvārds
1.Stostīties.
2.Baiļoties, skumt. [T ]
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ap kaut ko labu tik daudz kauna, izvairības un nepārkāpjamas klusēšanas taču nevarētu drūvēties!
- No pelēkajām debesīm lija pelēks lietus, un pilsēta no augšas līdz apakšai drūvējās kā iegrimusi slapjos pelēkos pelnos.
- Vienkārši — savādību un neizprotamību juceklī, kas drūvējās apkārt, jaunās sievietes skatiens mani uzrunāja tieši un saprotami.
- Ap poligrāfistu profesiju drūvējās īpaša gaisotne, ko ietumēja senas tradīcijas, no paaudzes paaudzē slīpēti darba paņēmieni un veco meistaru paraža veidot noslēgtu, nejaušiem pieklīdeņiem slēgtu cunfti ar augstām amata prasībām un lielu pašapziņu.
- Vienu gan viņš gribot mudināt - dzīvot šodien, tvert vieglāk un svētkos priecāties, nevis drūvēties un skumt.