Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Garām aiztipina drūvīgi cilvēki, kurus sauc par viļņiešiem.
- Abakuks iepriecēs savu no debesīm nokritušo drūvīgo meitu.
- Purvu vecis pameta uz viņiem drūvīgu skatienu, kas rādīja, ka tagad jokiem nav vietas.
- To es iegaumēju tāpēc, ka VV drūvīgi bija pareģojis: tuvākajā laikā Poļanski piemeklēs riebīga nelaime.
- Diena vēra ciet acis aizvien ciešāk un ciešāk, nakts kļuva biezāka, tālumā, pat nav zināms, kurā pusē, jaunā sieviete aizvien vēl dziedāja, Sālis sastindzis tupēja uz sliekšņa kā drūvīgs, vientuļš vanags, kad Konrāds spēji izdzirdēja īsu iesvilpšanos un sajuta triecienu krūtīs — apmēram tajā vietā, kur, pieliekot roku, ar pirkstiem varēja uztvert sirds pukstēšanu.
