Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zem Dīva dugas.
- Senatnē teica, ja cilvēks ir stāvējis zem varavīksnes loka – Dīva dugas, tad dzīvē viņš noteikti būs laimīgs.
- Mēs uzmetam mīlīgo pirts gariņu, noperamies, atrādāmies mēnesim un pa nakts klusumu, no bailēm kopā saspiedušās, dodamies mājās, lai ar prieku gaidītu rītu, cerot vasarā vēl pabūt zem Dīva dugas.
- Lai gan vārdnīcas un vietvārdi nereti apstiprina šādu leksēmu semantikas dalījumu, iespējams, ka dažos gadījumos tas ir metonīmisks pārnesums, tādēļ leksēmas, kuru denotāts nav precīzs un dažādos laikos un areālos ir mainījies, pie purvāju apelatīviem jāizdala kā īpaša grupa – ( nelielu) purvainu vietu nosaukumi: alksna, cikste, čāpste, čīkstele, čūksnis, dubrājs, duga, duknējums, duncka, dūce, garlis, laipāja ( laipajas), lānāja, lē ¶ na, lieknājs, ļūns, miklaine, miklājs, palēvene, pāzis, pelce, plasa, plauva, plecis, ploga, pluocis, pūņa, puopājs, puope, puržava, raista, rāviņš, renstele, slapjūksnējs, slīksna, slīkšņa, staiga, staigna, staignājs, staignis, staigznis, stiegna, stiegnējums, stiglājs, stigls, stignis, stigznis, strigans, umzis.
- Jā , laikam jau trase arī nebija nekāda lēnā un bez dugām
