dunēt1
Lietojuma biežums :
dunēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
1.1.Ļoti zemu, dobji skanēt, parasti pēc trieciena, satricinājuma (piemēram, par zemi).
1.2.Dobji skanēt (par soļiem).
2.Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
2.1.Par sprādzieniem, artilērijas šāvieniem.
3.Radīt ļoti zemu, dobju troksni (par motoriem, ierīcēm).
3.1.Par braucošiem transportlīdzekļiem.
3.2.Dobji pukstēt (par sirdi).
4.Dobji, zemu skanēt, parasti, izraisot atbalsi (par mūzikas instrumentiem).
5.Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
5.1.Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
Stabili vārdu savienojumiAusīs (arī ausis) dun (arī džinkst, zvana, dūc, šalc, rūc, šņāc). Galva (arī galvā, pa galvu) dun.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri