dvaka
Lietojuma biežums :
dvaka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dvaka | dvakas |
| Ģen. | dvakas | dvaku |
| Dat. | dvakai | dvakām |
| Akuz. | dvaku | dvakas |
| Lok. | dvakā | dvakās |
Smaka, smakas piesātināts gaiss.
Saistītās nozīmesduka, smaka, smirdoņa, smārds, smirde.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
duka3 — Smaka, dvinga.
smaka1 — Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas analizatoriem un kas parasti izraisa nepatīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
smirdoņa1 — Stipra smaka.
smārds2 — Smaka.
smirde1 — Smaka, smirdoņa; smirda.
smirda1 — Smaka, smirdoņa.
Antonīmi
aromāts1 — Patīkama (parasti kam raksturīga) smarža.
aroms1 — Aromāts.
smarde1 — Smarža, smārds.
smards1 — Smarža.
smārds1 — Smarža (1).
smarža1 — Vielas ķīmiskā īpašība, ko uztver ar ožas orgāniem un kas parasti izraisa patīkamu kairinājumu; attiecīgā ožas sajūta.
Hiponīmi
dvinga1.1 — Kodīga, asa smaka, kas rodas, kam sadegot.
dvinga1.2 — Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss.
Hiperonīmi
smārde1 — Smarža, smaka.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šobrīd tā ir vieta, kur vēl burtiski aizķērusies pagātnes dvaka.
- Cauri visām šīm dvakām izlaužas apjukuma, pazemojuma un nelaimes smaka.
- Viņa iegāja vēsumā, kur vēdīja pelējuma un vecu sviedru dvakas.
- Vecmāma bija dūšīga sieviete, kura visapkārt vēdīja valgu sviedru dvaku.
- Viņa juta smacīgas elpas kā karstu smilšu dvaku sejā un pamodās.