dzērvīte
Lietojuma biežums :
dzērvīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Dem. → dzērve.
2.Vērpjamā ratiņa daļa, kas savieno paminu ar piedziņas riteni un liek tam griezties; kuņīna; spriņģis.
3.Aizsargs jumta virsai.
4.Aužamo stāvu detaļa uz kuras savērtas paminas.
Avoti: KV, EH
Korpusa piemēri