dziemulis
Lietojuma biežums :
dziemulis apvidvārds
1.Virpulis upē, burbuļojošs avots.
2.Pauris, kalna gals.
3.Ādama ābols (rīkles skrimslis).
Avoti: KV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Latviešu ģeogrāfiskajā nomenklatūrā vērojama pirmā un trešā nozīme – atvaru nosaukumos jūtama darbības semantika ( dziemulis, grīzulis, mutulis, virpulis, virulis), mežu un paaugstinājumu apelatīvos – pamazinājuma nozīme ( bingulis, cimbulis, grubulis, grundulis).
- Tagad, iegrimuši stāvokļa apspriešanā, kad jūsu dzīve iegājusi postošajā lokā, nevilšus jūs to pielīdzināt upei, kura, līdz šim plūdusi vienmērīgā, rāmā straumē, piepeši, izmetusi līkumu, dīvainu cilpu un atsitusies pret stingro un stāvo, mālaino krauju, sāk griezties, tā griežas un griežas putainā dziemulī arvien ātrāk un ātrāk, kamēr vērpete parāvusi no dibena nosēdas, sastāvējušās dūņas un tīros un baltos oļus, visu samaisījusi un uzcēlusi virspusē.
- Visbiežāk gan toponīmijā, gan ģeogrāfiskajā nomenklatūrā sastopami dažādi atvaru nosaukumi, kuri, izņemot metaforiskos nosaukumus elle, ellīte, ir deverbāli atvasinājumi ( no tiem lielākā daļa saistāmi ar darbības vārdiem virt ‘vārīties’, vērpt, griezt): antuors, antvars, antors, atvars, dziemulis, grīzeknis, grīzulis, mutulis, vārpata, vārpats, vē ¶rpata, vērpeta, vērpete, vērpis, vē ¶rputs, versme, virpata, virags, virpalis, virpata, virpals, virpats, virpulis, vieksta, vieksts, virtenis, virulis.