Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te atkal iezīmējas gan nošķīrums, gan tuvums, kas pastāv starp metafizisko būtību – eidosu, iekšējo formu ( kas nedz būs, nedz ir) – un to, kas ir, – konkrēto jeb “ pašām lietām”.
- Huserls uzskata, ka fenomenoloģiskā iztēle spēj atklāt filosofijas kā visaptverošas zinātnes eidosu.
- Huserls uzsver, ka lietas eidosa atklāšana īstenojas iztēlē, nevis uztverē.
- [Florenskiy, 1996 67] Tādā priekšstatīšanā lietai ir iespējams rādīt savu eidosu, atklāties, lai sabalsotos ar dzīvo uztveri, kas ir priekšnoteikums un iespēja pasaules vienotības redzēšanai.
- Par lietas eidosu var runāt tad, kad ir apstiprināta neiespējamība atdalīt kādu no tās daļām, neatņemot veselumu, kā tas ir redzams iepriekš aprakstītajā piemērā, kurā telpiskums nav nošķirams no priekšmetiskuma un temporalitāte — no muzikālas frāzes.
