elektrons

Lietojuma biežums :

elektrons vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: fizika

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	elektrons	elektroni
Ģen.	elektrona	elektronu
Dat.	elektronam	elektroniem
Akuz.	elektronu	elektronus
Lok.	elektronā	elektronos

Stabila elementārdaļiņa ar negatīvu elektrisko lādiņu, kas ietilpst visu atomu sastāvā un riņķo ap pozitīvi lādēto atoma kodolu; pieder pie leptoniem; elektriskais lādiņš 1,60217·10^-19 C, masa 9,1091·10^-31 kg.

Stabili vārdu savienojumiApstrāde ar elektronu staru kūli.

Apstrāde ar elektronu staru kūli vārdkoptermins; joma: materiālzinātne — materiāla lokāla kausēšana un iztvaicēšana ar elektronu staru kūli.
Elektronu čaulas vārdkoptermins — ap atoma kodolu izvietota elektronu grupa, kam ir vienāda galvenā kvantu skaitļa n vērtība; kodolam tuvāku elektronu čaulu ar n=1 sauc par K čaulu; nākamās čaulas kvantu skaitļa n pieaugšanas kārtībā ir L, M un N čaulas.
Elektronu emisija vārdkoptermins — elektronu izsviešana no ciet-vielas vai šķidruma virsmas.
Elektronu gāze vārdkoptermins — tie elektroni metālos vai pusvadītājos, kuri var brīvi pārvietoties pa vielas tilpumu un līdz ar to piedalīties strāvas pārnesē.
Elektronu lampa vēsturisks, vārdkoptermins — vakuuma vai ar retinātu gāzi pildīta lampa, kurā elektrisko strāvu rada brīvo elektronu plūsma no katoda uz anodu.
Elektronu lēca vārdkoptermins — elektronoptiska ierīce, ar kuru iegūst noteiktas konfigurācijas elektrostatisko vai magnētisko lauku, kas formē un fokusē elektronu kūli.
Elektronu lielgabals vārdkoptermins — ierīce, ar ko iegūst elektronu plūsmu (kūli) vakuumā.
Elektronu mikroskops vārdkoptermins — mikroskops, kurā gaismas staru vietā izmanto ātro elektronu plūsmu, elektrostatiskās un magnētiskās lēcas.
Elektronu optika vārdkoptermins — fizikas nozare, kas pētī elektronu un jonu plūsmas kūļu rašanos, izplatīšanos, kā arī fokusēšanas iespējas.
Elektronu paramagnētiskā rezonanse vārdkoptermins — elektromagnētisko svārstību enerģijas selektīva absorbcija vielās, kas satur paramagnētiskas daļiņas; EPR.
Elektronu vadāmība vārdkoptermins — metālu un pusvadītāju vadāmība, kurā strāvas nesēji ir vadāmības elektroni; n-tipa vadāmība.
Elektronu vadītspēja vārdkoptermins — elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā.
Elektronu–caurumu pāreja vārdkoptermins — pārejas apgabals starp divām pusvadītāja daļām, kurām vienai ir n tipa, otrai - p tipa vadītspēja, p - n pāreja.

Avoti: LLVV, ZTV

Korpusa piemēri