episkopāts
Lietojuma biežums :
episkopāts
Tāda baznīcas organizācija, kur diecēzē galvenā baznīcas autoritāte ir bīskaps.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Romas Katoļu baznīcā par bīskapu var kļūt kristīts vīrietis, kurš pieņem ordinācijas līdzdalības priesterībā sakramentu, šajā gadījumā tā augstāko pakāpi- episkopātu."
- Katoliskā doktrīna māca, ka gan līdzdalības priesterībā pakāpes ( episkopātu un prezbiterātu), gan kalpošanas pakāpi ( diakonātu) piešķir ar sakramentālu darbību, ko sauc par ordināciju, tas ir ordinācijas sakramentu.
- Katoliskā doktrīna māca, ka gan līdzdalības priesterībā pakāpes ( episkopātu un prezbiterātu), gan kalpošanas pakāpi(diakonātu) piešķir ar sakramentālu darbību, ko sauc par ordināciju, tas ir ordinācijas sakramentu.
- Katram bīskapam kā Kristus vietniekam ir pastorāls pienākums pret sev uzticēto atsevišķo Baznīcu ( diecēzi vai diecēzēm), bet tajā pašā laikā viņš ir aicināts kopā ar saviem brāļiem episkopātā koleģiāli rūpēties par visām Baznīcām.
- Rīgas arhibīskapijas attīstībā var izdalīt trīs tās ģenēzes periodus: Brēmenes arhibīskapijai padoto Ikšķiles episkopātu ( " episcopatus Ixscolanensis") ar centru Ikšķilē ( 1186—1200), Livonijas jeb Rīgas bīskapiju ( " episcopatus Livoniensis" vai " episcopatus Rigensis") ar centru Rīgā ( 1201—1255) un Romas pāvestam un Vācijas ķeizaram tieši padoto Rīgas arhibīskapiju ( 1255—1561).