errīgs
Lietojuma biežums :
errīgs īpašības vārds; sarunvaloda
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | errīgs | errīgi |
| Ģen. | errīga | errīgu |
| Dat. | errīgam | errīgiem |
| Akuz. | errīgu | errīgus |
| Lok. | errīgā | errīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| errīga | errīgas |
| errīgas | errīgu |
| errīgai | errīgām |
| errīgu | errīgas |
| errīgā | errīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | errīgais | errīgie |
| Ģen. | errīgā | errīgo |
| Dat. | errīgajam | errīgajiem |
| Akuz. | errīgo | errīgos |
| Lok. | errīgajā | errīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| errīgā | errīgās |
| errīgās | errīgo |
| errīgajai | errīgajām |
| errīgo | errīgās |
| errīgajā | errīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
errīgi apstākļa vārds
1.Īgns, neapmierināts, dusmīgs, arī viegli aizkaitināms.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Silvestrs errīgs atmeta ar roku un enerģiskā solī devās prom.
- Tās drūmās un errīgās jūtas; kas tagad uzmācas, ne tuvu netiek tām sāpēm; ko mēs abi izcietām, kamēr abi attīstījāmies - gan šaubās, gan izmisumā.
- Kad nenāks labais, gudrais dzejnieks un dēliņš mājās, bet errīgs un kodīgs zeņķis, muļķis, pusprātā [lapiņa bojāta], aizmārša, sliņķis, nošļukušām ausīm un visu prastākais cilvēks?
- Vīrs pusi šķīvja izēdis, tad errīgs saķēris šķīvja malu un iesaucies: " Ja es tagad to maitu dabūtu rokā, es viņai degunu apgrieztu otrādi," pie tam viņš apgriezis šķīvi.
- Tā fascinē ar skaudru patiesīgumu un reizē errīgu humoru, raksta izdevēji.