Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pagājušogad sanāca iemācīties arī ar figas metināmo alumīniju metināt.
- Vecais vēl teica — liec labāk zobus, a es — ņi figa, es uz Parīzi!
- nu ja, tagad varu atzīt savā " tēva sajūtā" gan to " autoritāti", gan to " vienīgumu", nu mani vairs nebaida ( fui, kauns) nekādi freidiski skaidrojumi, tā smaciņa, kas nāk līdzi freidvārdiem, tas sprauslājiens, tas fī, frr, kas tīri fonētiski saista ar visu netīkamo ( fekālijas, figa, fanātisms, freilenisks, fīrers, fūzelis, fufelis, frustrācija un fisi fārējie fsihoanalītiķu frāta fantomi), tas viss mani vairs nedz biedē, nedz saista, tas uz mani šobrīd vairs neattiecas, ir lasīts, ir pieņemts kā reiz izlasīts fakts, var tikt pieņemts uz manām trepēm paspēlēties, bet ne tagad.
- Kad psihiatrs paprasīja – kāda figa pēc es tik vēlu lieku tiesības, es atbildēju godīgi – nebija nepieciešamības.
- Ja es esmu ārzemnieks, tad aizejot uz latvija.lv es vēlos atrast informāciju nevis par kaut kādas trešās pasaules valsteles valsts institūcijām, bet gan par to, kāpēc gan man braukt uz to valsti, kur tā tāda atrodās, kā es tur varu nokļūt, kā arī, kas man jāzin, kādi dokumenti jākārto, u.c. Bet ņe figa.