fluorescēt
Lietojuma biežums :
fluorescēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona vai lokāmais darāmās kārtas tagadnes divdabis (-ošs, -oša); joma: fizika
Locīšana
Izstarot (īslaicīgi) gaismu apgaismojuma ietekmē (par vielām, priekšmetiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri