Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- „Uzskatu, ka šie čekas maisi ir baigais fufelis.
- Gudrs cilvēks izlasīja, paskatījās tur uz viņām , pateica- vispār fufelis
- – Vai tas nebūtu tikai tukšs fufelis, tāda pazīstamu cilvēku nepazīšanās?
- viss tas fufelis, kas iet vaļā internetā,
- nu ja, tagad varu atzīt savā " tēva sajūtā" gan to " autoritāti", gan to " vienīgumu", nu mani vairs nebaida ( fui, kauns) nekādi freidiski skaidrojumi, tā smaciņa, kas nāk līdzi freidvārdiem, tas sprauslājiens, tas fī, frr, kas tīri fonētiski saista ar visu netīkamo ( fekālijas, figa, fanātisms, freilenisks, fīrers, fūzelis, fufelis, frustrācija un fisi fārējie fsihoanalītiķu frāta fantomi), tas viss mani vairs nedz biedē, nedz saista, tas uz mani šobrīd vairs neattiecas, ir lasīts, ir pieņemts kā reiz izlasīts fakts, var tikt pieņemts uz manām trepēm paspēlēties, bet ne tagad.
