gārguļot | Tēzaurs

gārguļot¹

Lietojuma biežums :

gārguļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni; atskanēt šādam troksnim.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri