gainīt
Lietojuma biežums :
gainīt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
gainīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu); gaiņāt1.
1.1.lieto: pareti Panākt (ar vārdiem, žestiem), ka (kāds) attālinās; dzīt prom, raidīt prom.
1.2.Dzīt prom (ko uzmācīgu, traucējošu, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) — par dzīvniekiem.
1.3.lieto: pareti Slaucīt, raust nost (piemēram, sviedrus, asaras).
2.Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), panākt, ka gaist (piemēram, dūmi, smaržas); gaiņāt2.
2.1.Būt par cēloni tam, ka gaist (piemēram, migla, mākoņi).
3.Censties atvairīt (piemēram, domas, jūtas, nogurumu); gaiņāt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri