gaist
Lietojuma biežums :
gaist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Izkliedēties, izzust apkārtējā vidē (par dūmiem, putekļiem, miglu u. tml.).
2.parasti formā: trešā persona Kļūt pamazām neredzamam, nesaskatāmam (attālinoties, apņemot miglai, tumsai u. tml.).
3.parasti formā: trešā persona; joma: ķīmija Pārvērsties tvaikos un ieplūst apkārtējā vidē (par vielu).
4.Zust, beigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
Stabili vārdu savienojumiGaist no miņas.
4.1.Zust (par psihiska stāvokļa izpausmi, piemēram, sejā, acīs).
4.2.lieto: pareti Pārstāt eksistēt (par cilvēku).
4.3.Zust, beigties (piemēram, par skaistumu, laimi).
5.parasti formā: trešā persona; lieto: pareti Pārstāt kvēlot, spīdēt (par gaismu).
5.1.Zust gaismas ietekmē (piemēram, par tumsu).
6.parasti formā: trešā persona Pamazām apklust, kļūt nedzirdamam (par skaņām).
7.parasti formā: trešā persona Paiet, beigties (par laika posmu).
Stabili vārdu savienojumiGaist (arī izgaist, pagaist, izkūp) kā migla (arī kā dūmi).
Avoti: LLVV, Sin
Korpusa piemēri