gaudīgs
Lietojuma biežums :
gaudīgs īpašības vārds; lieto: pareti
LocīšanaLocīšana
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | gaudīgs | gaudīgi |
| Ģen. | gaudīga | gaudīgu |
| Dat. | gaudīgam | gaudīgiem |
| Akuz. | gaudīgu | gaudīgus |
| Lok. | gaudīgā | gaudīgos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| gaudīga | gaudīgas |
| gaudīgas | gaudīgu |
| gaudīgai | gaudīgām |
| gaudīgu | gaudīgas |
| gaudīgā | gaudīgās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | |
| Nom. | gaudīgais | gaudīgie |
| Ģen. | gaudīgā | gaudīgo |
| Dat. | gaudīgajam | gaudīgajiem |
| Akuz. | gaudīgo | gaudīgos |
| Lok. | gaudīgajā | gaudīgajos |
Sieviešu dzimte | |
|---|---|
| Vsk. | Dsk. |
| gaudīgā | gaudīgās |
| gaudīgās | gaudīgo |
| gaudīgajai | gaudīgajām |
| gaudīgo | gaudīgās |
| gaudīgajā | gaudīgajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
gaudīgi apstākļa vārds
1.Gaudulīgs.
Saistītās nozīmesgauds, žēlabains, žēlīgs, raudulīgs, žēls.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
gauds2 — Žēls, žēlabains.
žēlabains1 — Tāds, kurā izpaužas žēlabas.
žēlīgs2 — Tāds, kurā izpaužas žēlabas (1), parasti, lai iztaisītu līdzjūtību.
raudulīgs2.1 — Tāds, kurā izpaužas gaušanās, žēlošanās; arī žēlabains.
žēls1 — Tāds, kurā izpaužas žēlums, sarūgtinājums, skumjas, sāpes.
gaudulīgs1 — Tāds, kurā ārišķīgi izpaužas skumjas, bēdas; žēlabains.
2.Stiepts spalgs, svelpjošs (par skaņām).
Saistītās nozīmesžēlabains.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
žēlabains2 — Stiepts, parasti spalgs (par dzīvnieka radītu skaņu).
žēls2 — Samērā augsts, stiepts, monotons, parasti pakluss (par skaņu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tev būs vājam tapt, vārgam un gaudīgam, un savu tautu darīt vārgu un gaudīgu un laupīt viņai uzvaru, un redzēt un sēroties, ka tava lieta mirst galīgi un neglābjami.
- Un kobeļi ārā viegli uzvelkas katru reizi, bet pamanīju, ka ir nozīme tomēr ( diezgan loģiski), ka vispirms izlaižu ārā lielo baru, kuri pēc tam pačīkst, bet ātri liekas mierā un tikai tad kuci kura meklējas, jo līdz nākamajai reizei viņas smarža gaist vairāk, jo, ja izlaižu otrādi, tad man ir trīs gaudīgi un raudoši suņi ārā, kuri aizmirst, ka viņiem jāčurā un pēc tam arī ēdiens neinteresē vai interesē krietni par maz.