gavote
Lietojuma biežums :
gavote sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | gavote | gavotes |
| Ģen. | gavotes | gavošu |
| Dat. | gavotei | gavotēm |
| Akuz. | gavoti | gavotes |
| Lok. | gavotē | gavotēs |
Sena franču tautas deja divu ceturtdaļu taktsmērā, dejojama mērenā tempā.
Saistītās nozīmestautiņdeja, tautasdeja.
Saistītās nozīmes
Hiperonīmi
tautas deja1 — Senākais sadzīves horeogrāfijas izpildījuma veids; horeogrāfiskā folklora.
tautasdeja1 — Tautas deja.
tautiņdeja1 — Tautas deja.
Avoti: SV69
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Programma iezīmēja triptihu, kur pirmā daļa bija izvērsts ceļojums pa baroka Eiropu, klausītājiem piedāvājot vairākas baroka deju interpretācijas – gavoti, sarabandu, menuetu uz žīgu.
- Programmā skanēs arī Volfganga Amadeja Mocarta skaņdarbi – Divertisments Famažorā un savulaik imperatora Jozefa II galma vajadzībām rakstītās Piecas kontrdejas, kā arī slavenā norvēģu komponista Edvarda Grīga Svīta " No Holberga laikiem", iekļautas arī 18. gadsimta dejas – rāmā, dziedošā sarabanda, svinīgā gavote, un noslēgumā – jautrais, enerģiskais rigodons.
- Jāpiemin arī mūsu pašu baletskolas audzēkņu sniegums - kā, piemēram, Marijas Savinas rokoko graciozitāte Lulli " Gavotē", Lindas Siliņas gaišais latviskums Verdi " La primavera" un jo sevišķi - II kursa puišu spilgtais, pašapzinīgais iznāciens, kas ļauj secināt, ka beidzot mūsu dejotājiem aug spēcīga, stabila maiņa, un varbūt nākotnē vairs nevajadzēs aizpildīt dejotāju-vīriešu katastrofālo trūkumu, iepērkot premjerus no ārvalstīm.
- Un tāpēc pirms mēra viņa baznīcā gāja mīļā miera labad – atrādīties, pasēdēt, patīksmināties par gleznām, paklausīties ērģeles, noziedot naudu, apsveicināties ar priesteriem, bet tagad viņa no Dieva un no tā namiem turējās drošā attālumā, jo par ko gan lai viņa Radītājam pateiktos – ne jau par savu likteni, ne jau par sāpēm, nedz arī par uzsūtīto mēri; un, ja Dievs ir uzdomājis iznīcināt šo pilsētu un noslaucīt to no zemes virsas, lai viņš to dara bez viņas, tā viņa sprieda, – lai nu kurš, bet viņa, Norvaišu Uršule Birontiene, šo nāves gavoti nedejos.
- Jo vai tad varēja pļāpāt par to, ka redzēts, kā viens no bagātāko ģimeņu mantiniekiem nakts karstumā skraida apkārt, apdullis no brīvības un prieka un uz sava stāvā daikta uzmaucis sieviešu zeķi; vai tad to varēja, ja pašas iespējamās pļāpātājas sirdsapziņa nebija tīra, jo viņa visu vakaru pavadījusi, mīļodamās ar kādu skaistu un spēcīgu svešinieku, kuram nezināja pat vārda, taču tas bija tik patīkami, un kā lai zina, kas viņai bija uznācis - vai vainīgs bagātīgi plūstošais vīns, vai vainīgas tās sarabandas, gavotes un burē, kuras pavedinoši spēlēt izmanījās Holecka mazais orķestrītis, lai arī paši orķestranti tāpat nemitīgi dzēra un izklaidējās, vai vainīgi tie spoguļi un ēnas, kuru dēļ nekas neizskatījās īsts un tāpēc nebija uzskatāms par grēku, vai varbūt tās vīraka un smaržīgo dūmu grīstes, vai tas, ka te nebija neviena veca, greiza un nevarīgi miesaskārīga; te bija tikai jaunie, skaistie un izvirtušie, un visi šai naktī itin kā uz laiku zaudēja prātu aiz priekiem, ka drīkst pārkāpt visus iespējamos likumus.