glāznieks
Lietojuma biežums :
glāznieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | glāznieks | glāznieki |
| Ģen. | glāznieka | glāznieku |
| Dat. | glāzniekam | glāzniekiem |
| Akuz. | glāznieku | glāzniekus |
| Lok. | glāzniekā | glāzniekos |
1.Stiklinieks.
Avoti: ViV, SLG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šlosštrāse pirmdienas rītā bija ļaužu pārpilna — milzumdaudz sieviešu tumšās, viduklī iežņaugtās kleitās un cepurītēs, kas apķibinātas ar spalvām, mākslīgajām puķēm un visādi izlocītām lentēm un lupatiņām, kungi garos svārkos un katliņiem galvā, pa vidam maisījās pastalnieki, lielākoties padzīvojuši vīri saburzītos vilnas svārkos, un sievas, cieši aptinušas ap galvu lakatiņus; sparīgi aizslāja pastnieks formas ģērbā ar ādas somu plecā, uz Zvanu ielas stūra grozījās gorodovojs, ar kreiso roku piespiedis siļķi pie treknā augšstilba, pretī, divriču apkaltos riteņus pret bruģi dārdinādams, stūmās marožņiks, aplicis nošmulētu priekšautu, kura apakšmala vazājās pa zemi, cēli saslējies, mirdzinādams spožās pogas un uzšuves uz piedurknēm, ar kundzi zem rokas aizsoļoja jūras kapteinis formas cepuri galvā, divi zaldāti no pils puses — tie laikam no cietuma apsargiem, garbārdains pops melnā paltrakā, ar lielu sudraba krustu kaklā, glāznieks, uz vienu pusi sagāzies, ar abām rokām stiepdams smago stiklu kasti, divi vīri, kas no fūrmaņa ratiem patlaban stīvēja laukā kājminamo “ Singer” šujmašīnu, matrožu bariņš, kas nesaprotamā valodā piebļāva vai visu ielu, ķēkšas ar iepirkumu kurvjiem, kas nupat tirgū bija piepildīti ar kaudzi.
- Piemēram, amatnieks, cepurnieks, dārznieks, glāznieks ‘stiklinieks’, miesnieks, mucenieks, podnieks, ratinieks, sedlinieks u. c. Vārddarināšanas nozīme – aroda veicējs izgatavo vai apstrādā ar pamatvārdu nosaukto priekšmetu, resp., pamatvārds ir tiešs vai netiešs tā darbības objekts ( Bīlenšteins 1863, 288) – jostnieks ‘tas, kas darina jostas’, kažoknieks ‘tas, kas darina kažokus’.
- Zelts – Jānim Pāvuliņam, sudrabs – Ilvaram glāzniekam, bet bronza – Alvim Makejevam.