glūņāt
Lietojuma biežums :
glūņāt sarunvaloda
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kad viņš glūņāja uz Uršules matiem, viņa itin kā aizsapņojusies ņēmās tos tīt ap pirkstu vai pagrieza galvu tā, lai tie košāk mirdzētu saulē, tad sapurināja galvu un, atmezdama cirtas, atkailināja kaklu, ļaujot, lai viņš apbrīno atslēgkaula bedrīti; kad viņš blenza uz lūpām, viņa tās pastiepa uz priekšu, piekoda maliņu un pēc brīža zobus atkal strauji atlaida, lai gandrīz samaņu zaudējušais Jonelis varētu patīksmināties par to, kā sarkanās asinis zem plānītiņās un mitrās lūpu ādas atkal ieplūst tai vietā, pret kuru tikko bija atspiests viņas acuzobs.
- - piepeši iebļāvās Koļka, kurš nebija aizmucis, bet visu laiku glūņājis gar stenderi.
- Daži no viesnīcas personāla izbrīnīti glūņāja caur plāno stiklu, meklēdami ciešāku acu saduri ar pārdrosminieku.