gods
Lietojuma biežums :
gods vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.parasti formā: vienskaitlis Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība (sabiedrības, sabiedrības šķiras, kārtas vai atsevišķa indivīda izpratnē); pozitīvs (cilvēka) morālās stājas vērtējums.
Stabili vārdu savienojumiAizmirst (arī atmest) godu. Aizskart godu.
1.1.Morālā, ētiskā (cilvēka) vērtība, stāja, kas saistīta ar sabiedrībā ieņemamo stāvokli, amatu.
1.2.Tas, kurā izpaužas kāda morālā, ētiskā vērtība, pozitīvās īpašības.
1.4.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds (parasti vīrietis), kas ir godīgs, apzinīgs; arī godājams.
2.parasti formā: vienskaitlis Morāla, ētiska atzinība, cildinājums (kādam par ko); arī pagodinājums.
Stabili vārdu savienojumiGoda dēļ (arī pēc).
2.1.Laba slava, atzinīgs vērtējums (piemēram, uzņēmumam, kolektīvam).
2.2.Stāvoklis (sabiedrībā, attiecībā pret citiem); arī godājams amats.
2.3.apstākļa vārda nozīmē; formā: datīvs, vienskaitlis Ar ko lepoties; lepnumam, greznumam.
2.4.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kas saistīts ar godināšanu, pagodinājumu.
Stabili vārdu savienojumiGoda (arī lielā) istaba; lielā istaba.
2.5.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kas nopelnu dēļ uzņemts, ievēlēts (piemēram, par biedrības biedru, iestādes locekli u. tml.), bet nav saistīts ar noteiktu pienākumu veikšanu.
Stabili vārdu savienojumiGoda doktors. Goda pilsonis.
3.apstākļa vārda nozīmē; formā: datīvs, vienskaitlis Veiksmīgi, tā, kā pienākas.
4.parasti formā: daudzskaitlis Godības, dzīres.
Stabili vārdu savienojumiDzert (kāzu, kristību, bēru) godu.
4.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kas paredzēts svētkiem vai svinībām (parasti par apģērbu).
Stabili vārdu savienojumiAr godu. Būt godā. Būt zem (kāda) goda. Celt godā. Dot (arī atdot) godu.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri