golems
Lietojuma biežums :
golems
1.Ebreju filozofijā — jebkas tāds, kam piemīt vēl neīstenots potenciāls.
2.Jūdu teiksmās mākslīgs cilvēks (homunkuls), kas ar kabalas formulu palīdzību iegūst dzīvību.
3.Saskaņā ar leģendu — māla figūra, kurā 16.-17. gs. Prāgā dzīvojošais rabīns Levi kabalistisku eksperimentu rezultātā iepūtis dzīvību; kaut kas liels un bezdvēselisks.
Avoti: IdV, PL
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie ir: goblins, akmens golems, slepkava, Elitārais jetijs, Tumsas bruņinieks, bali un kareivji.
- Neviens netika nosaukts par speķa golemu vai piena suķi, taču ieraksts konkrētajā dienā vietējā pīļu dīķī zināmu viļņošanos izraisīja.
- Konservatīvais pols uzgavilēja, jo, paskat, pat botoksa golemi ir gana prātīgi, lai saprastu, ka divas kamieļpēdas nedrīkst berzēties viena gar otru.
- Bet tonakt viņam nebija lemts izgulēties, jo apakšā pie ārdurvīm atskanēja neritmiska klauvēšana – ar dūri, šķiet, un arī ar plaukstu; un Ārons Gordons, joprojām pusmidzis, nekādi nevarēdams ietrāpīt kājas čībās, vienā naktskreklā, no miega mazdrusciņ streipuļodams, piegāja pie loga, kur slēģim ārpusē bija pierīkojis mazu spogulīti, kas uzticami atspīdēja atnākušos apmeklētājus, un nodrebēja, ieraudzījis, kas sadomājis ierasties tik vēlā stundā, jo tieši par viņu šovakar neviļus bija daudz domājis, un – līdzīgi kā brīžos, kad Rivka viņam pārmeta, ka viņš, savā istabā ieslēdzies, taisot golemus, – Ārons Gordons sajutās visai neomulīgi, jo viņam jau ilgāku laiku nedeva mieru aizdomas, ka viņa paša uzmācīgās domas patiešām, līdzīgi kā golems no pīšļiem un putekļiem, ņem un iemiesojas īstenības apveidos, tikai diemžēl ne tik paklausīgos, kā pienāktos no dubļiem darinātajam milzim, kas akli pilda visus sava radītāja rīkojumus.
- Tā nu pēc savādas likteņa iegribas tie, kuri tagad pilsētas ielās ar knābjotām maskām izskatījās kā kraukļi vai maitu vanagi starp gulošajiem līķiem, patiesībā bija kārtības un, cik nu iespējams, veselības uzturētāji, lai gan vienu tādu knābi Ārons Gordons bija lūdzis izgatavot arī priekš nekronētā klaidoņu un sifilitiķu karaļa, Bironta kunga, kurš šo labvēlību bija izlūdzies galvenokārt tāpēc, lai neatpazīts varētu iziet ārpus pilsētas mūriem, jo viņam bija kārtojamas nez kādas darīšanas ar Zvejnieku priekšpilsētas bezpajumtnieku barvedi; un viņš dāsni samaksāja par masku un vēl divtik daudz par to, lai Gordons piekristu viņu pavadīt, jo Gordonam, kā jau ārstam, bija kārtīgi, maģistrāta izsniegti dokumenti, kas noderētu gadījumā, ja sargiem ienāktu prātā viņus pārbaudīt; ārsts vecas pazīšanās vārdā bija ar mieru, un tā viņi abi izgāja no pilsētas pa Marijas Magdalēnas vārtiem, pirms tam izmetuši nelielu līkumu gar Labo Brāļu klosteri, kur vienā no glītajiem namiem dzīvoja Ārona Gordona bijusī paciente, nabaga sarkanmatainā, mazasinības nomocītā apakšgaldziņa meita, kurai savulaik, tais labajos laikos pirms mēra, viņš klusībā allaž bija novēlējis labu vīru, un šis vēlējums, Hašem žēlīgais, piepildījās un iemiesojās gluži kā šķībs un greizs viņa domu golems, un taisnība bija viņa Rivkai, kas vienmēr teica: " Skaties, ko domā, jo viss var piepildīties," – jo kurš gan varēja iedomāties,