grodums
Lietojuma biežums :
grodums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Vispārināta īpašība → grods1, šīs īpašības konkrēta izpausme; cietība.
PiemēriIegājām pie Putniņiem, kam sevišķā specialitāte bija diegi, dzijas, dzīpari — simtiem nokrāsu, rases, groduma.
Stabili vārdu savienojumiGroduma koeficients. Groduma leņķis.
2.pārnestā nozīmē Mērķtiecība, skaidrība (parasti mākslas darba kompozīcijā).
PiemēriŠķiet, ka Jāņa Granta pēdējie darbi «Saules lēkti Vēju salā» un «Kuģis piestāj jaunības krastā» raksturīgi ar lielāku sižetisku grodumu.
Avoti: LLVV, Sin, T
Korpusa piemēri:šeit