guļava
Lietojuma biežums :
guļava kopdzimtes sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa
Locīšana
guļava kopdzimtes vīriešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa
Locīšana
Cilvēks, arī dzīvnieks, kas mēdz ilgi, daudz gulēt.
PiemēriVienmēr esmu bijusi nelabojama guļava.
Saistītās nozīmes
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit