guds
Lietojuma biežums :
guds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | guds | gudi |
| Ģen. | guda | gudu |
| Dat. | gudam | gudiem |
| Akuz. | gudu | gudus |
| Lok. | gudā | gudos |
1.Baltkrievu plostnieks.
2.Apkārtceļojošs sīklietu tirgotājs.
Avoti: ME, VeAT
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Etnonīms gudi tika lietots no 15. gs., un šādu nosaukumu lielākoties lietoja gan latvieši, gan lietuvieši, mūsdienās lietuvieši lieto gan gudi ( lieto biežāk), gan baltarusiai ( Охманьский 1980, 113).
- Baltkrievu apzīmēšanai Latgalē un citur vēl joprojām izmanto iesaukas: buļbaši, buļbjaņiki, gaņeriki, belohvostiki ( Kļavinska 2012, 91), bet latgaliskajās izloksnēs agrāk lietots etnonīms guds ar nozīmi ‘baltkrievs’ ( Kļavinska 2015, 78).
- No tā laika tika ieviesti likumi, ka lietuvju un poļu, un gudu bajāriem visu laiku jāstaigā iereibušiem, jo tad viņi varēja savā starpā sarunāties, bet Panu Padomes sēdes laikā mucas nebija ne pieveļamas, ja bija pārrunājamas nopietnas lietas.
- Izskaidro man, kāda joda pēc bija vajadzīgs valdīt pār miljoniem gudu un krievu, desmitreiz zaudēt un atkal atkarot kaut kādu Vitebsku, lēkšot līdz pašai Maskavai un ņemt no tās nodevas, trenkāt pa stepēm tatārus, apaudzēt ar taukiem tā jau pārtrekno rumpi, topašlaik zaudējot galvu…
- Latvieši senāk baltkrievus dēvējuši par gudiem; šis baltkrievu/ukraiņu nosaukums atrodams K. Ulmaņa vāculatviešu vārdnīcā ( Ulmann 1872, 82), K. Ulmaņa un G. Bražes vārdnīcā ( Ulmann, Brasche 1880, 760), kur leksēma gudi fiksēta ar nozīmi ‘Weissrussen’, bet Vecā Stendera vārdnīcā ( Stender 1789, 609) vāciski latviskajā daļā leksēmai guds dota nozīme ‘Ukrainer’ un vārdkopai Gudu zeme – ‘Ukraine’, bet vārdnīcas latviski vāciskajā daļā leksēmai guds uzrādītas divas nozīmes – ‘ein Weissrussländer’ ( baltkrievs) un ‘Ukrainer’ ( ukrainis) ( Stender 1789, 377).