gumijot | Tēzaurs

gumijot

Lietojuma biežums :

gumijot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta)

Locīšana

1.Piesūcināt ar gumiju.

2.Apvilkt ar gumiju.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri