gūšķis
gūšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārds
Locīšana
1.Tāds, kas vienu darbu nepabeidzis ķeras pie otra; straujš, neapdomīgs cilvēks, grābslis.
1.1.Nenopietns cilvēks, kas daudz grib paveikt, bet nespēj ilgstoši strādāt.
2.Negausīgs, nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks.
3.Aplam runātājs.
Avoti: KV, MiV, SiV, EH