historiogrāfs
Lietojuma biežums :
historiogrāfs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisks
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | historiogrāfs | historiogrāfi |
| Ģen. | historiogrāfa | historiogrāfu |
| Dat. | historiogrāfam | historiogrāfiem |
| Akuz. | historiogrāfu | historiogrāfus |
| Lok. | historiogrāfā | historiogrāfos |
Vēstures darbu autors.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1601. gadā tika iecelts par Holandes oficiālo valsts historiogrāfu.
- Ukrainā galvenais Ukrainas Tautas Republikas historiogrāfs ir V. Soldatenko, kurš lielākoties analizē nacionālo historiogrāfiju.
- Saglabājies tikai Rīgas rātskunga un Zviedrijas galma historiogrāfa J.Vites ap 1650.gadu veiktais tulkojums augšvācu valodā.
- Kā bīskapa Alberta historiogrāfs, hronists centies noklusēt sava patrona neveiksmes, par misijas darba traucētāju un jaunkristīto apspiedēju netieši atzīdams bīskapa konkurentu — Zobenbrāļu ordeni.
- Broces kā avotpētnieka, bibliofila un historiogrāfa biogrāfijā Heinrihs Baumanis ieņem svarīgu vietu, Broce par viņu raksta ar īpašu atzinību ( Albanus Einladung 1815, 12; Štāls 1926, XIV).