ieāķēt
Lietojuma biežums :
ieāķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieāķēju | ieāķējam | ieāķēju | ieāķējām | ieāķēšu | ieāķēsim |
| 2. pers. | ieāķē | ieāķējat | ieāķēji | ieāķējāt | ieāķēsi | ieāķēsiet, ieāķēsit |
| 3. pers. | ieāķē | ieāķēja | ieāķēs | |||
Pavēles izteiksme: ieāķē (vsk. 2. pers.), ieāķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieāķējot (tag.), ieāķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieāķētu
Vajadzības izteiksme: jāieāķē
Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atkorķējis pudeli un ieāķējis starp pirkstiem divas glāzes, kāpju augšā.
- Izgriez visas olu biķerīša daļas pa norādītajām līnijām, aptin ap olu un uzmanīgi ieāķē stūrus iegriezumu vietās.
- Vienā piedurknē savu elkoni bija ieāķējusi Lizete, pie otras turējās Rūdolfiņš, kam galvā bija uzmaukta tēva formas cepure, noslīdējusi dziļi pār acīm.
- Lai kaut kā glābtos no šīm miegainības mokām, Mordāns pēdīgi ieāķēja abas rokas virvju kāpnēs, kas veda augšā uz masta topu un « vārnu ligzdu».
- Radziņš juta, ka viņa kāpšļos ieāķētās kājas trīc, taču saņēmās un iecirta piešus zirgam sānos, domādams palaist to soļos, taču viņš agrāk nebija lietojis asos bruņinieku piešus un zirgs pavisam negaidīti uzreiz pārgāja rikšos.