ieēnojums
Lietojuma biežums :
ieēnojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ieēnojums | ieēnojumi |
| Ģen. | ieēnojuma | ieēnojumu |
| Dat. | ieēnojumam | ieēnojumiem |
| Akuz. | ieēnojumu | ieēnojumus |
| Lok. | ieēnojumā | ieēnojumos |
1.Paveikta darbība, rezultāts → ieēnot1.
2.Paveikta darbība, rezultāts → ieēnot2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te ir arī daži citi maināmi sīkumi, piemēram, ieēnojums, lielās piktogrammas un citi.
- Savukārt Jaunsudrabiņam piederējusī “ piekalnīte ar pēdējo sniegu” – “ Pavasaris” ( Garezers, Klinklāva mākslas galerija) ( 83) – paveras kā nelīdzena, rakstaini plankumaina brūnas zemes un pusdienas saulē pamazām kūstoša sniega masu kompozīcija, ar zilganu un tumšbrūnu ieēnojumu akcentējot rievas un iedobes, bet ar drošu, spēcīgu un dažādotu triepienu uzsverot faktūru atšķirības.
- Izteiksmes palete ir visplašākā: no zeltaini mirdzošās “ Meitenes ar vainagu” ( 1975), kur fantastisku ziedu kārtojums sedz senāko ikonu prototipam tuvu sejas veidojumu ar viegli skaldņotiem vaibstiem, raksturīgo galvas pieliekumu un draudīgi zaļi un sarkani iekrāsotu uzsisto aci, kā arī plastiski zīmētām izmisušām sejām un ar cirkuļa velci veidotām galvām, no tonāliem, sarkani oranžiem krāsas klājumiem pāri raupjam zīmējumam – līdz pat Romas laika svētbilžu vienkāršībai, kur pret fona brūngano kartonu iezīmējas lodīšu pildspalvas vilcieni, kāda krītiņa ieēnojums un balti guašas švīku akcenti ( “ Raudošā”, 1988).
- Tumšais acu ieēnojums ir tas, kas padara izteiksmīgāku šī suņa skatienu.
- Te ir arī daži citi maināmi sīkumi , piemēram , ieēnojums , lielās piktogrammas un citi