ieīdēties
Lietojuma biežums :
ieīdēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ieīdos | ieīdamies | ieīdējos | ieīdējāmies | ieīdēšos | ieīdēsimies |
| 2. pers. | ieīdies | ieīdaties | ieīdējies | ieīdējāties | ieīdēsies | ieīdēsieties, ieīdēsities |
| 3. pers. | ieīdas | ieīdējās | ieīdēsies | |||
Pavēles izteiksme: ieīdies (vsk. 2. pers.), ieīdieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ieīdoties (tag.), ieīdēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ieīdētos
Vajadzības izteiksme: jāieīdas
Iesākt īdēt un tūlīt apklust.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uz skatuves kaut kas ieīdējās, nožagojās, un atskanēja plaukšķis.
- Kad piens tesmenī apsīks, Madara dos saimniecei zīmi, klusi ieīdoties.
- - Palīdzi man nomirt, - žēli ieīdējās melnīgsnējais palestīnietis un izklepoja vēl divus zobus.
- Ložņa ieīdējās pat. “ Ak tev atkal pašai pirmai vajag kaut ko, kārumniece tāda!
- Daudzkrāsaini stari vērpjas, aizķerot namu sienas un aptinot zvanu torni, un zvans dobji ieīdas.