iešļukt
Lietojuma biežums :
iešļukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iešļūku | iešļūkam | iešļuku | iešļukām | iešļukšu | iešļuksim |
| 2. pers. | iešļūc | iešļūkat | iešļuki | iešļukāt | iešļuksi | iešļuksiet, iešļuksit |
| 3. pers. | iešļūk | iešļuka | iešļuks | |||
Pavēles izteiksme: iešļūc (vsk. 2. pers.), iešļūciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iešļūkot (tag.), iešļukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iešļuktu
Vajadzības izteiksme: jāiešļūk
Šļūkot ievirzīties (kur iekšā).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izskatījās, par ceļu nebija gādāts gadu gadiem, fašīnām pa virsu bija saaugušas sūnas, vietumis pat velēna rāpās virsū, ja nu vienīgi lielākās spraugas aizdarītas ar šā tā apšķibītiem priedīšu stumbriem — bez kādas rūpības, tikai lai riteņi neiešļūk purvā.
- Solis, pabakstīt ar pēdu, vai vispār ir vēl pamats zem kājām, pagaidīt, vai kāja neiešļūk par dziļu, pārnest svaru, nākamais solis — viņš neskaitīja, cik šādus soļus bija spēris, bet ar katru no tiem spēki gāja mazumā.
- Piemēram, ko gan varētu nozīmēt šis kausētais – vienmēr tikai kausētais, no ēdiena ēdienā atkal un atkal kausētais – treknais siers, kurā tiecas iešļukt un ieķept atsevišķie fondī iemērktie maizes gabaliņi, kurš nedalāmi sajaucas ar spinātu biezeni krēmzupā, kurš apņem un savieno mazajās rakletes panniņās saliktos dārzeņus?
- Šķita, ka problēma atrisināta, bet Bitītes bērniņš bija tik smalks, ka iešļuka līstīšu starpā, šūpoles vaļā vairs nevērās, bērns iesprūda,” skaidro I.Krebse.
- Jānis pacēla lielo roku un atbraucīja pierē iešļukušās matu sprogas atpakaļ