iešņākties
Lietojuma biežums :
iešņākties atgriezenisks 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.parasti formā: trešā persona Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem).
1.1.Par vēju, par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā; par gaisu, kurā kas strauji kustas.
2.Dusmīgi, šņācoši ierunāties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri