iebraukt
Lietojuma biežums :
iebraukt 1. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.intransitīvs Braukšus ievirzīties (kur iekšā).
1.1.Ievirzīties (kur iekšā) — par transportlīdzekli.
1.2.Virzoties atsisties (pret šķērsli) — par transportlīdzekli.
2.intransitīvs Braukšus ierasties.
3.transitīvs Braucot ievirzīt (kur iekšā transportlīdzekli, iejūgtu zirgu).
Stabili vārdu savienojumiIebraucamā vieta.
3.1.Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
4.transitīvs Braucot ieveidot, radīt (piemēram, ceļu, pēdas).
4.1.Braucot iespiest (kur iekšā) — par transportlīdzekli.
5.transitīvs Apmācīt braukšanai, pieradināt pie braukšanas (zirgu).
5.1.Braucot noregulēt (transportlīdzekli).
6.sarunvaloda, transitīvs Strauji ievirzīt (kur iekšā, piemēram, roku).
7.sarunvaloda, intransitīvs Ievirzīties, ieslīdēt.
7.1.vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Ietriekties, spēcīgi iesist.
Stabili vārdu savienojumiIebraukt (arī iepeldēt) laulības ostā (arī ūdeņos).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri