iebrukt2
iebrukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Ar militāru spēku iekļūt (piemēram, citas valsts teritorijā); arī ielauzties4.
2.Iekļūt ar varu (kur iekšā); ielauzties1.
3.Straujā gaitā (parasti ar troksni) ievirzīties (kur iekšā); iebrāzties2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri